Atskats uz REA Energoefektivitātes informācijas centra diskusiju "Siltumsūkņu izmantošana ēku energoapgādē"
Foto: Atskats uz REA Energoefektivitātes informācijas centra diskusiju "Siltumsūkņu izmantošana ēku energoapgādē"
2012.gada 10.augustā REA Energoefektivitātes informācijas centrs rīkoja kārtējo diskusiju kluba semināru. Šoreiz tēma bija par siltumsūkņiem ēku siltumaapgādē un aukstumapgādē.
Diskusijā piedalījās augstskolu mācību spēki, projektēšanas, montāžas, tirdzniecības un energoservisa uzņēmumu speciālisti, Latvijas nacionālās ģeotermālās asociācijas biedri, ūdens un elektroapgādes uzņēmumu pārstāvji, žurnālisti.
Par siltumsūkņu ar vertikālām termozondēm ieviešanas pieredzi Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu Nr.141 un Nr.108 siltumapgādē pēdējos pāris gados pastāstīja diskusijas organizatori no Rīgas enerģētikas aģentūras. Minēto projektu sekmīga īstenošana kļuva iespējama ar finanšu instrumentu – Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (PII Nr. 141) un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta – piesaisti. Pirmais no minētajiem projektiem deva iespēju speciālistiem no Rīgas iepazīties ar dažādu tipu siltumsūkņu – tostarp pilsētas notekūdeņu attīrīšanas stacijā uzstādīto vairāku desmitu megavatu jaudas agregātu darbību Oslo centralizētās siltumapgādes sistēmā. Katrs diskusijas dalībnieks saņēma minētā projekta aprakstu brošūras veidā un projekta realizēšanas apraksta videoversiju DVD formātā.
Notekūdeņu siltuma izmantošanas iespējas ēku energoapgādei tika uzsvērtas gan Pētera Stankas RTU bakalaura darba prezentācijā, gan energoservisa kompānijas pārstāvja Raivo Damkevica komentāros. Diskusijā izskanēja gan viedoklis par dzīvokļu īpašnieku tiesībām pašiem rīkoties ar savu notekūdeņu siltumu, gan šāda uzskata pretruna pilsētas vidē sakarā ar pilsētas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtu funkcionēšanas nosacījumiem.
Kombinēto siltumapgādes un dzesēšanas siltumsūkņu iekārtu augstās efektivitātes priekšrocības ar ēkās Latvijā praktiski realizētiem piemēriem ilustrēja Māris Vītols.
Svarīgus nosacījumus augstas energoefektivitātes un finansiālā izdevīguma sasniegšanai projektos, uzstādot siltumsūkņus ēku siltumapgādei, prezentēja Uldis Jansons. Savukārt Vaidas Saltenis prezentācijā tika ilustrēta siltumsūkņa izmantošana daudzstāvu dzīvojamās ēkas karstā ūdens sagatavošanā, atgūstot siltumu no izvadāmā gaisa uz Lietuvā realizēta piemēra pamata.
Viena no diskusijas atziņām varētu būt tāda, ka siltumsūkņu iespējas apkārtējā vidē esošā siltuma (aukstuma) lietderīgai izmantošanai ir neapšaubāmas (īpaši tuvākajā desmitgadē ieviešamo ES energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu prasību sakarā). Tomēr siltumsūkņu masveidīga ieviešana ēkās tieši pilsētās radīs papildus izmaksas pilsētām raksturīgās infrastruktūras harmonizēšanai tādās jomās kā notekūdeņu attīrīšana, iekškvartālu elektrotīklu caurlaides spējas paaugstināšanai, kā arī centralizētās siltumapgādes sistēmas un koģenerācijas efektivitātes saglabāšanai. Par šo jautājumu sakārtošanu tad laicīgi būtu gatavojami saistošie noteikumi pašvaldībās.